Dzīve - mirkļu spēle

Jurjānu Elvīra no Kalna Dibenu  Juriāneim Pirmās Latvijas laikā ielikusi sludinājumu avīzē „Jaunkundze meklē sev vīru”. Ienāk divi kungi, Elvira uzvilkusi vīriešu bikses, bikšu priekša vaļā, bet kleita ārā izlīdusi, mīca maizi. Kungi jautā : „Vai nezinot kur Elvīres jaunkundze? ” „Es tā pati ešu!”. Kungi, kā nākuši, tā arī azigāja.

  Kalna Kūmēnu Priedes Marijai dēlu nošāva Otrā pasaules kārā, kaujā pie Rēzeknes. Māte atveda dēlu ar zirga pajūgu četru dienu laikā. Zārks bija izpušķots ar jasmīniem.

(J.Ogorodņikovs)

 Ieva Grunte, iesaukta par Melno Ievu, kad adīja, žurka sēdēja uz pleca. „Kur tu uzlīdusi, kuš!”

(V.Grīslis)

 1966.gadā, kad man bija 16 gadi, mūs izdzina no kino. Toreiz rādīja filmu „Nāc atpakaļ Beāte”. Kāpām uz ēdnīcas jumta skatīties kino pa logu, tad vēl tautas namam nebija aizmūrēts zāles gala logs.

 1928.gadā uz Latviju brauca poļu laukstrādnieki. Rīgas stacijā tos sagaidīja saimnieki. Manu mammu sagaidīja Voldemārs Upītis. Upītis iemācīja latviešu valodā runāt un lasīt, obligāti bija jāiemācas trīs vārdi dienā.

(I.Batraga)

Voldemārs Sirmbārdis kara laikā, puika būdams, saspridzinājās ar granātas kapsulu. Labai rokai norāva pirkstus, neskarts palika tikai mazais pirkstiņš. Bija ķēriens uz pulksteņiem. Visu dzīvi remontēja pulksteņus.

(J.Stučka)

Pēc kara visas malas bija pilnas ieroču. Biju labi uztrenējies šaut un mest granātas. Vienā reizē gribēju uzjautrināties. Milicis parasti jāja uz zirga. Es kādu gabalu no ceļa ganīju lopus. Nostellēju ložmetēju, lai tās lodes ietu uz ceļa. Nodevu vienu kārtu, noputeņoja vien pa to lielceļu. Tas milicis no zirga nost, grāvī iekšā. Zirgs aiziet, milicis pacēla galvu augšā, es vēl uzdevu kārtu. Milicis pa grāvi bija līdis kārtīgu gabalu. Vestienā bij stāstījis, ka šim uzbrukuši bandīti. Ja būtu pieķēruši, tad es te nesēdētu. Staļina laiks bija traks, medīja un ošņāja, vai kaut kur nav piedalījies.

(I.Eizentāls)

Pirms graudu kulšanas, kombainu parāde. Pēc tam  kombaini dodas uz tīrumiem. Visiem zināms, pirmajā dienā nekāds darbs nesanāks – jānosvin kulšanas sākums. Kombaini nobraukti tīruma malā, zem kombaina uzklāts galds, visi sasēduši, paceltas glāzītes, pēkšņi no piekabes paceļas portorga Harija Vanaga galva: ”Nu ko, dzert atbraucāt vai strādāt?”

(A.Vīle Bērziņš)