Drīzumā
  Par mums
   Sabiedriskās organizācijas
   Vestienas vēsture
   Atmiņu stāsti
   Filma par Vestienu
   Novadnieki
   Sports


Kontakti : +371 64871707
e-pasts : vestiena@madona.lv



Pierakstīties uz jaunumiem
E-pasts:


Vestiena -> Vestiena -> Par mums -> Vestienas vēsture



 

Vispārīgas ziņas

            Vestienas pagasts atrodas Vidzemes centrālajā augstienē Madonas rajona rietumu daļā. Pagasta teritorija- 11680,5 ha no kuriem 8625 ha (74%) aizņem Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus, tajā skaitā 1355 ha aizņem Gaiziņkalna dabas parka teritorija, kurai ir īpašs vides aizsardzības režīms. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība 3835,7 ha.

Vestienas pagasta teritorija robežojas ar Latvijas augstāko kalnu – Gaiziņu.

Šeit atrodas 22 ezeri. Lielākie no tiem ir Kāla (Vesetas) ezers 407,2 ha kopplatībā (šī ezera salas ir botāniskais liegums), Viesienas (Kaķīša) ezers – 176,0 ha (kopā ar Bērzaunes pagastu), Talejas ezers – 79,0 ha ( kopā ar Bērzaunes pagastu), Salājs – 44,0 ha, Ilziņš – 22ha.

Iedzīvotāju skaits- 656 (uz 01.01.2016.)

Blīvums 5.7 cilv. uz 1km2

Attālums no pagasta centra

līdz Madonai 25km

līdz Ērgļiem 17km

līdz Rīgai caur Ērgļiem 120km, caur Pļaviņām 172km

 

 Tolkas muižas dzirnavas                   

 

      Vestienas muiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1452. gadā, tā saukusies "Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma". No 14. līdz 16.gs. Vestienas, Tolkas un Devēnas muižas bija iekļautas Rīgas arhibīskapa teritorijā. Šis novads 1452.gadā nonāca Rīgas virsbīskapa vasaļa E. Tīzenhauzena pārvaldījumā. 18.gs. skanstes vietā izbūvēja Vestienas muižas kompleksu.  19. gadsimta pirmajā pusē kungu mājai galos piebūvēja jaunus divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā ēka iegūst vēlā klasicisma stilu. Ēka pārbūvēta 20. gadsimta sākumā pēc 1905. gada ugunsgrēka. Aizsarggrāvji tika izveidoti par gleznainiem dīķiem. No deviņām muižnieku dzimtām , kurām piederēja Vestienas novads, Tīzenhauzeni valdīja visilgāk-168 gadus. Pēdējais Vestienas muižas īpašnieks bija latvietis, kurš to nodedzinātu nopirka pēc 1905.gada un daļēji atjaunoja. No 1920. gada kungu mājā ierīkota lauksaimniecības, vēlāk mehanizācijas skola. Šobrīd muižas telpās atrodas Vestienas pamatskola.

                               

Pagasts vēstures faktos

Vestienas pagasts izveidojās apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu zemes.

 

 Vēsturiskajos dokumentos Devēnas vārds pirmoreiz pieminēts 1202.gadā.

 

Atrastie senkapi liecina, ka pagasta teritorijā bijušas latgaļu cilšu apdzīvotās vietas. 

 

1932.gadā, atklājot Brīvdabas muzeju, pirmās aplūkojamās ēkas bija no Vestienas- “Rizgu” rija un “Skaldu” dzīvojamā ēka.

 

 Vairākas gan “veco”, gan “jauno” “Mērnieku laiku” epizodes filmētas Vestienā.

 

Oliņietes un Lienas meitiņas 1968.gadā uzņemtajā filmā patiesībā bija mūsu zēni- Oskars un Kaspars.

 

1998.gadā “Vienas vasaras zieds” filmēšana notika Vestienas pagasta “Jānīšos”.

 

2004.gadā “Likteņa līdumnieki” epizodes uzņemtas Vestienā.

 

Vecā Vestienas muižas magazina 1908.gadā pārtop par biedrību īpašumu. To nosauc par biedrības māju, padomju laikā par klubu, tagad Tautas namu. 

 

 Poļu valdīšanas laikā pilskungs Tīzenhauzens ( 1590 -1598) Kāla ezera krastā uzcēla pirmo ev.lut. baznīcu - koka ēku. 1620. gadā draudzi nodod Rīgas ģenerālsuperintendentam maģistram zviedram Hermanim Samsonam. Ar viņa gādību uzceļ jaunu mūra baznīcu vecā koka dievnama vietā. Kamēr koka baznīca bijusi sabrukuma stāvoklī, dievkalpojumi noturēti krogū.

 

1938.gadā Vestienas luterāņu draudzē bija 1300 draudzes locekļi, 2004.g. – 48

 

1989.gada 9.aprīlī deportācijās cietušo Vestienas iedzīvotāju piemiņai pie baznīcas drupām iestāda eglīšu krusta zīmi. Iesvētīšanas ceremonijā piedalījās Latvijas ev.lut. Baznīcas arhibīskaps Kārlis Gailītis. 1991.gada.15.jūnijā pie krusta zīmes uzstādīja piemiņas plāksnīti ( mākslinieks J.Leitāns).

 

 1935.gadā Vestienas pagastā ir bijušas 313 saimniecības un 1772 iedzīvotāji. 1902.g. nodibināta lauksaimniecības biedrība.1949.gadā Vestienas pagastā nodibinājās četri kolhozi Zaļā zeme, Ļeņina ceļš, Vorošilova v.nos., Ždanova v.nos.1956.g. apvienojot kolhozus izveidojās valsts saimniecība "Vestiena", kurā saimniekojuši septiņi direktori( Kravalis, Miķēns, Veibs, Birkavs, Čandrers u.c.)1992.g. padomju saimniecību pārveidoja par paju sabiedrību.

 

 

Atceroties 1905.gadu  Latvijā,

piedāvājam dažus atmiņu stāstus par šiem notikumiem.

 Madonas, Meņģeļu, Braku Muzeja avīzes 2004.g. decembra numurā (var izlasīt bibliotēkā)       I. Zvirgzdiņš publicējis “1905. gada hroniku Madonas rajonā”, kurā pieminēti daži notikumi Vestienā.

           

 Pētera Brucera kaps

Pēteris Brucers dzimis 1885. gadā Vestienā. Mācījies Gorku zemkopības skolā Mogiļevas guberņā. Šīs skolas audzēkņi 1905. gada 16. janvārī izgāja uz ielas ar sarkaniem karogiem. Šajā demonstrācijā Pēteri Bruceru cara bendes nošāva. Skolas biedri nošautā līķi slepeni atveda uz tēva mājām “Rizgiem”. Viņu apbedīja Vestienas pagasta vecajos kapos. P. Brucers bija viens no pirmajiem 1905. gada revolūcijas upuriem Vestienā.

            Vestienas baznīcas Mācītājs H.V.Štolls svētdienas sprediķa laikā publiski no kanceles nicīgi izteicies par jaunieti: ” Lūk, kur noved novēršanās no ticības un vienkāršo ļaužu tieksme pēc zināšanām!”

            1905. gada 29. maijā Vestienas revolucionāri ar Viktoru Barbanovu priekšgalā devās uz Vestienas baznīcu, dziedāja revolucionārās dziesmas un pēc dievkalpojuma, kad mācītājs iznāca no baznīcas, piespieda viņam kopā ar revolucionāro ļaužu pulku iet uz kapsētu pie Pētera Brucera kapa un, visiem klātesošiem dzirdot, atvainoties.

                                                (Stāstītāja atmiņu pieraksts.)

 Mācītājs Heinrihs Vilhelms Štolls 1905. gadā Vestienā

            H.V. Štolls draudzē bija kalpojis tāpat kā iepriekšējais mācītājs – vairāk kā 50 gadus. Bijis sabiedrisks, muzikāls cilvēks. Apkalpojis Vestienas un Liepkalnes  draudzes.

            1905.gada 29.maijā pie Vestienas baznīcas pēc dievkalpojuma ļaužu pulks sagaidījis mācītāju iznākam no baznīcas un pavēlējis doties kopā ar viņiem uz kapiem, lai izdarītu aizlūgumu pie gada sākumā Baltkrievijā nošautā Pētera Brucera kapa. Kad mācītājs Štolls to atteicies darīt, karoga kātu viņam aizbāzuši aiz apkakles. Pirms kapiem sarkanais karogs nomainīts ar melni baltu.

            Jūnija sākumā konsistorija nolēma uz laiku pārtraukt sprediķus Lazdonas, Kalsnavas un Vestienas baznīcās.1905. gada 8.decembrī mācītājs Štolls pats esot lūdzis tautas sapulci Sausnējā pasargāt viņu no iespējamiem uzbrukumiem. Tad  Štolls ar dēlu, kā arī dēla pieci studiju biedri ievietoti Tolkas pilī un aizsargāti.

            ( I Zvirgzdiņš, raksts “Pret garu ar varu”1995. g. Madonas un Gulbenes raj. Kalendārā, 49.lpp.)

            Materiālus  sagatavoja skolotāja B. Vālodze

 






 

Vestienas pagasta karte

Vestienas karte
Flag Counter

Nolikums par licencēto makšķerēšanu Kāla ezerā
Septembris
2017
P O T C P S Sv
     1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30